ārkārtīgs
ārkārtīgs -ais; s. -a, -ā
ārkārtīgi apst.
1.Tāds, kas neiekļaujas parastajās normās, neatbilst parastajam veidam. Sevišķs. Sevišķi liels.
PiemēriĀrkārtīgs uztraukums.
1.1.Neparasts, vēl nebijis, nepiedzīvots. Ārkārtējs.
PiemēriEs jūtu, ka noticis kas ārkārtīgs.
Avoti: 1. sējums