ēdināt
ēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Dot (cilvēkam) ēst.
PiemēriĒdināt slimniekus.
- Ēdināt slimniekus.
- Vakariņās Kaspars izvārīja Spāģa pēdējos kartupeļus.. un, nosēdinājis Janku un Anneli uz guļamās lāvas, sāka tos ēdināt.
2.Barot (dzīvnieku).
PiemēriĒdināt govis.
- Ēdināt govis.
- Viena bļoda vēl bija apķepusi ar miltainu ēdienu, acīm redzot, no tās bija ēdināts suns.
- Tec raženi, kumeliņ, Ražen' tevi audzināju: Auziņām ēdināju, Sidrabā kaldināju.
Avoti: 2. sējums