Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
ēteris
ēteris -ra, v.; ķīm.
1.Organisks savienojums, kurā divi ogļūdeņražu radikāļi saistīti ar skābekļa atomu.
2.Narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris – bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku.
PiemēriNarkozes ēteris.
  • Narkozes ēteris.
  • Ētera narkoze.
  • Gar [pudeles] papīra aizbāžņi plūst pazīstama smaka - baldriāns, ēteris un vēl kas kodīgs.
Avoti: 2. sējums