ēzelis
ēzelis -ļa, v.
Neliels zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm.
PiemēriReizēm iemaldās arī kāds vietējais tatārs ar ēzeli, kuram muguras abās pusēs karājas pa lielam grozam ar olām, baltmaizi, rozīnēm.
- Reizēm iemaldās arī kāds vietējais tatārs ar ēzeli, kuram muguras abās pusēs karājas pa lielam grozam ar olām, baltmaizi, rozīnēm.
- Tolaik uz Elbrusa atjaunoja fašistu sapostīto meteoroloģisko staciju. Darbi veicās diezgan gausi - visu vajadzīgo augšā gādāja ar ēzeļiem.
Stabili vārdu savienojumiDumjš (arī stulbs) kā ēzelis. Spītīgs kā ēzelis.
- Dumjš (arī stulbs) kā ēzelis idioma — sar. Saka par dumju cilvēku.
- Spītīgs kā ēzelis idioma — sar. Saka par spītīgu cilvēku.
Avoti: 2. sējums