īpašība
īpašība -as, s.
1.Tas, kas, piemītot priekšmetam vai parādībai, nosaka to atšķirību no citiem priekšmetiem un parādībām vai līdzību ar tiem un izpaužas mijiedarbībā ar citiem priekšmetiem vai parādībām.
PiemēriBūtiska īpašība.
- Būtiska īpašība.
- Nebūtiska īpašība.
- Vispārīga īpašība.
- Dabiska īpašība.
- Mākslīga īpašība.
- Rakstura īpašība.
- Personības īpašība.
- Iegūt jaunas īpašības.
- Kokam ir daudzas labas īpašības - izturība, elastīgums, mazs tilpumsvars.
- Patstāvīgums, rosme, dzīves prieks, iniciatīva darbā - visas šīs īpašības ieaudzināmas bērnos..
- Māju briedis saglabājis visas savvaļas brieža vērtīgās īpašības - ārkārtīgu pieticību, izturību..
Stabili vārdu savienojumiĪpašības vārds.
- Īpašības vārds — val. Vārdšķira pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmeta pazīmi (īpašību, attieksmi u.tml.). Adjektīvs.
1.1.Spēja.
PiemēriZigis nebija daudz skolojies.., bet šim stiprajam, atklātajam zēnam piemita īpašība nekļūdīties.
- Zigis nebija daudz skolojies.., bet šim stiprajam, atklātajam zēnam piemita īpašība nekļūdīties.
- Auziņietei tā labā īpašība, ka viņa varēja raudāt katrā vajadzības gadījumā..
Avoti: 3. sējums