ķirzaka
ķirzaka -as, s.
1.Zvīņrāpuļu kārtas dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest.
PiemēriSila ķirzaka.
- Sila ķirzaka.
- Pļavas ķirzaka.
- Atšķirībā no zivīm ķirzakas galvu ar vidukli savieno kakls. Tāpēc ķirzaka var grozīt galvu.. Garā, galā šķeltā mēle, ko ķirzaka izbāž no mutes, ir taustes orgāns.
- Ķirzakas un glodene iznīcina kaitīgus kukaiņus..
- Vairojoties ķirzakas dēj nevis ikrus, bet prāvas olas, no kurām izšķiļas pilnīgi attīstījušās mazās ķirzakas.
Stabili vārdu savienojumiBezkāju ķirzaka.
- Bezkāju ķirzaka — Glodene.
2.dsk.; zool. Zvīņrāpuļu kārtas dzimta, kurā ietilpst slaidi dzīvnieki ar diviem pāriem īsu kāju un garu asti.
Avoti: 4. sējums