Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ķiņķēziņš
ķiņķēziņš -a, v.; hum.
Maza, komiska figūriņa.
PiemēriDaži [skatītāji karikatūru izstādē] stāv nopietni, gandrīz vai drūmi, citi turpretim paši jau sāk atgādināt uzzīmētos jautros ķiņķēziņus..
Avoti: 4. sējums