ķocis
ķocis -ča, v.; apv.
1.Grozs (parasti pīts).
PiemēriMāte parakņājās lielajā, no kāpu vītolu klūgām pītajā ķocī,.. un izņēma no tā mazu, krietni apsūbējušu spogulīti.
- Māte parakņājās lielajā, no kāpu vītolu klūgām pītajā ķocī,.. un izņēma no tā mazu, krietni apsūbējušu spogulīti.
- ..tas ir vecs kartupeļu ķocis, tik pilns, ka, visu dienu mizodams, nevari ķoci iztukšot.
- Pilni ķoči baltas vilnas..
2.Neliels (parasti koka, māla) trauks.
PiemēriDažkārt Parasto atrodu ar kuļama sviesta ķoci vienā un aizsāktu grāmatu otrā rokā.
- Dažkārt Parasto atrodu ar kuļama sviesta ķoci vienā un aizsāktu grāmatu otrā rokā.
- Ar tukšo putras ķoci.
Avoti: 4. sējums