ķēpāties
ķēpāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; sar.
1.Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
PiemēriBetsija tos sauca par Montesori māliem. Kāpēc īsti tā, to Erasts nezināja, bet viņam bija vienalga, kā tos sauc, galvenais, ka varēja kāpāties. Viņš aizrautīgi veidoja visu ko no šiem māliem..
2.Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
PiemēriSvētdien viņš vārīs ko citu [pusdienām] - arī veselai nedēļai. Tā ērtāk, nav katru dienu jāķēpājas ar gatavošanu.
3.Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi. Vilcināties ko veikt, darīt.
PiemēriVilim apnika saimes istabā. Viņš iegāja mežsarga galā... «Tu pasaki, lai neķēpājas. Lai dod laivu! Neiesim jau saldēt dvēseles laukā.»
Avoti: 4. sējums