ķērkt
ķērkt ķērcu, ķērc, ķērc, pag. ķērcu; intrans.
1.parasti 3. pers. Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
PiemēriVārnu un kovārņu bari ķērkdami laidelējās virs muižas laukiem, pievākdami tur palikušo ēsmu.
2.sar. Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
PiemēriKārlis fon Srāders nerunāja, bet ķērca, it kā vesels ducis še runātu pretī un viņam tie jāpārkliedz un jāsadragā.
2.1.pārn. Radīt skaļas, griezīgas (parasti mūzikas) skaņas.
PiemēriNo augšas.. skaļi ķērca radio..
Avoti: 4. sējums