ļengans
ļengans -ais; s. -a, -ā
ļengani apst.
1.Tāds, kura muskuļi ir bezspēcīgi, arī nesasprindzināti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriPamosties tas [bērns] nedomāja, bet ļengans kā bez kaula, zini nu, kā tādu turēt, lai nenoveļas.
- Pamosties tas [bērns] nedomāja, bet ļengans kā bez kaula, zini nu, kā tādu turēt, lai nenoveļas.
- Pilnīgā bezspēkā viņa saļima uz grīdas, un Agnese ar Liliju viņas ļengano ķermeni iecēla gultā.
- ..viņš pēc kārtas visiem pasniedza savu tuklo, ļengano roku.
1.1.Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli).
PiemēriĻenganas kustības.
- Ļenganas kustības.
- Ļengani pastiept roku.
- Negribīgi viņš virzījās uz durvīm - kājas ķērās grīdsegā, un gaita bija ļengana.
- Viņš gāja, galvu ļengani nokāris, smagiem, nevarīgiem soļiem..
- Guba, apsēdies uz sola, izskatījās visai bezcerīgi sašļucis... Biezās delnas ļengani nokarājās pār ceļiem kā nošauta putna spārni.
2.Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav stingri nostiepts (par priekšmetiem).
Piemēri..ar melonēm notiek kaut kas nelabs. Lapas nolaidušās, tādas kā apvītušas. Stīgas pavisam ļenganas.
- ..ar melonēm notiek kaut kas nelabs. Lapas nolaidušās, tādas kā apvītušas. Stīgas pavisam ļenganas.
- Tērauda troses kļuva ļenganas kā aukliņas..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTrūkstot ūdenim, augi vīst, to lapas ļengani nokarājas un beidzot sakalst.
- Trūkstot ūdenim, augi vīst, to lapas ļengani nokarājas un beidzot sakalst.
- Laiva brīžiem sasvērās uz vienu pusi, brīžiem uz otru, bura te piepūtās vējā, te ļengani nokarājās.
Avoti: 5. sējums