Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ļurkšķēt
ļurkšķēt ļurkšķu, ļurkšķi, ļurkšķ, pag. ļurkšķēju, arī
ļurkšēt ļurkšu, ļurkši, ļurkš, pag. ļurkšēju; intrans.
1.parasti 3. pers.; sar. Radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza).
PiemēriIzmirkušas pastalas ļurkš.
2.vienk. Pļāpāt.
PiemēriViņš ļurkšķ un vārās kā biezputras katls.
Avoti: 5. sējums