šerps
šerps -ais; s. -a, -ā
šerpi apst., sar.
1.Skarbs, ass, arī nikns.
PiemēriFilips: Juniora kundze ir šerpa. Viņa nerunā, bet kliedz, ka visa māja skan. Ja kas nenotiek pēc viņas prāta, viņa krīt gar zemi, vaimanā un kauc.
- Filips: Juniora kundze ir šerpa. Viņa nerunā, bet kliedz, ka visa māja skan. Ja kas nenotiek pēc viņas prāta, viņa krīt gar zemi, vaimanā un kauc.
- Ārija Kraule nozibsnīja pret vīru šerpu skatienu. Pilnu nīgruma un nepatikas.
- Un viņa [skolotāja] teica, lai Severīns tūlīt atzīstoties, no kā viņš to [sacerējumu] visu esot norakstījis. Varbūt viņai uzreiz nevajadzēja tik šerpi.
2.Spēcīgs. Arī straujš.
Piemēri..viņš.. uzsauc Znotiņam, kas tāpat, kājās stāvēdams, vada otru laivu: «Šerpāk griez, šerpāk! Tā! Labi!»
- ..viņš.. uzsauc Znotiņam, kas tāpat, kājās stāvēdams, vada otru laivu: «Šerpāk griez, šerpāk! Tā! Labi!»
- Rugainis.. paglaudīja abiem brašajiem un staltajiem melniem sānus, nosacīdams: «Šerpi laidām, iesvīduši.»
- Cik ūdens šerpi tek!
Avoti: 7-2. sējums