Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šifrēt
šifrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Rakstīt (tekstu), fiksēt (informāciju), izmantojot šifru (1).
PiemēriŠifrēt telegrammu.
  • Šifrēt telegrammu.
  • Šifrēts ziņojums.
  • Zīmīte [ko atrada mežā] bija īsa, šifrēta: «Mīļo bucīti! Šovakar pie manis nenāc... Sirdspuķīte.»
  • Ar alfabēta burtu pārstatīšanu viduslaikos astronomi bieži šifrēja savus atklājumus, par kuriem kaut kādu iemeslu dēļ pagaidām bija ieteicams klusēt, lai nodrošinātu sev atklājumu prioritāti.
2.Apzīmēt ar šifru (2).
PiemēriŠifrēt jaunsaņemtas grāmatas.
  • Šifrēt jaunsaņemtas grāmatas.
Avoti: 7-2. sējums