Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šinšilla
šinšilla -as, s.
1.Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu.
PiemēriŠinšillas āda.
  • Šinšillas āda.
  • Pirmoreiz [zooloģiskajā dārzā] parādījušies divi šinšillu, nelielu Dienvidamerikas grauzēju, mazulīši..
1.1.sar. Šinšillāda.
PiemēriŠinšillas apkakle.
  • Šinšillas apkakle.
2.Trušu šķirne, kuras pārstāvjiem ir raksturīgs sudrabpelēks apmatojums. Šīs šķirnes trusis.
PiemēriTepat pie klēts sienas ar stiepļu pinumu aizvilktā būrī rosījās abi Šinšillas truši..
  • Tepat pie klēts sienas ar stiepļu pinumu aizvilktā būrī rosījās abi Šinšillas truši..
2.1.sar. Šīs šķirnes truša āda (parasti kažokāda).
PiemēriŠinšillas truša cepure.
  • Šinšillas truša cepure.
Avoti: 7-2. sējums