šis
šis ģen. šā (arī šī), dat. šim, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šai (arī šinī, šajā), dsk. nom. šie, ģen. šo, dat. šiem, akuz. šos, instr. ar šiem, lok. šajos (arī šais, šinīs), v.; šī, ģen. šās (arī šīs), dat. šai, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šai (arī šinī, šajā), dsk. nom. šīs (arī šās), ģen. šo, dat. šīm (arī šām), akuz. šīs (arī šās), instr. ar šīm (arī šām), lok. šajās (arī šais, šinīs), s.; norād. vietn.
1.adj. nozīmē Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
PiemēriŠķita, ka šo makšķernieku kaut kur esmu jau redzējis.
- Šķita, ka šo makšķernieku kaut kur esmu jau redzējis.
- Akmenim otros sānos aizstiepjas no ciema ceļš.. Daudz šis pelēkais akmens pieredzējis savā sirmajā mūžā.
- Diskusija izvēršas galvenokārt trijos jautājumos: par dzīves patiesu atspoguļojumu «Zaudētās tiesībās» un līdz ar to par reālismu šinī drāmā..
- Iraids: Padomājiet, kas te noticis šai stundā, kopš ieradāties jūs!
1.1.sar.; niev. Norāda uz nievīguma nojēguma pastiprinājumu, parasti attiecībā uz kādu cilvēku.
PiemēriPar laimi pagadījās šis Veckalacis, pļēgurs un ķēms gan, bet [Brīviņa māsas] ņēmājs gatavs.
- Par laimi pagadījās šis Veckalacis, pļēgurs un ķēms gan, bet [Brīviņa māsas] ņēmājs gatavs.
- Jau pa gabalu redzams, cik nolaisti šie Rīteri [saimniecība].
2.adj. nozīmē Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto.
PiemēriIk vakarus nu tevi gaidīt sāku Šai vecā dārzā dziļi mierīgā.
- Ik vakarus nu tevi gaidīt sāku Šai vecā dārzā dziļi mierīgā.
- Limfas vadi [abiniekiem] atveras lielajās vēnās. Šajās vietās limfas vadi ir paplašināti.., un šie paplašinājumi pulsē patstāvīgi.
- Šais dienās es runājos ar dzejnieku, ar savu draugu..
- Šai saulē ceļš ir katram savs..
- ..viņš sacīja: «Jāstrādā ir, baronlielskungs, citādi šos laikos neiet.»
Stabili vārdu savienojumiŠai saulē. Šos laikos.
- Šai saulē — Šajā pasaulē. Virs zemes.
- Šos laikos novec. — Šajos laikos.
3.lietv. nozīmē; sar. Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa. Viņš.
PiemēriApaudzēt skauģa acis ar rozēm, lai labāk šis redzams.
- Apaudzēt skauģa acis ar rozēm, lai labāk šis redzams.
- «Līču Mārtiņš nevar precēties... Kamēr māte dzīva, neviena meita pie šā neies.»
- «Pati žirgta izdzina govi ganībās, bet pusdienu laikā sievas brīnās: šī nenāk lopiņiem pretī.»
4.lietv. nozīmē Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
Piemēri..šorīt ozolā pie mājas stūra brēca krauklis, es eju šo aizbaidīt, bet šis pamet gaisā loku un ir ozolā atpakaļ.
- ..šorīt ozolā pie mājas stūra brēca krauklis, es eju šo aizbaidīt, bet šis pamet gaisā loku un ir ozolā atpakaļ.
- «Vai man tas nags vēl pieaugs?».. - «Kad ar visu sakni nost, kur tad šis vairs pieaugs.»
- Otru dzīvi nedzīvosi, Tikai vienu - šo.
5.lietv. nozīmē Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
PiemēriMazais, liec aiz auss vēl šo: Viens tu ielās neklaiņo.
- Mazais, liec aiz auss vēl šo: Viens tu ielās neklaiņo.
Stabili vārdu savienojumiLīdz šim. Ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā. Ne šis, ne tas.
- Līdz šim — Līdz pašreizējam laikam, laikposmam.
- Ne no šā, ne no tā, retāk ne aiz šā, ne aiz tā — Norāda uz nenoteiktu, arī neminētu cēloni, iemeslu.
- Ne šis, ne tassar. — Saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu.
- Šajā (arī šinī, šai) ziņā — Saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
- Šis (un) tas — Norāda uz vairākiem nenoteiktiem, arī neminētiem priekšmetiem, parādībām.
- Šis vai tas — Vienalga, kas.
Avoti: 7-2. sējums