šitāds
šitāds -a, v.
šitāda -as, s.; norād. vietn.; adj. nozīmē; sar.
1.Šāds.
PiemēriBij jau pavasaros piedzīvots karstums, bet šitādu elles versmi viņš gan redzēja pirmo reizi.
- Bij jau pavasaros piedzīvots karstums, bet šitādu elles versmi viņš gan redzēja pirmo reizi.
- «Skaties, kas par jaukumu visapkārt, un šitādā laikā, tu par precēšanos vari domāti»
- Veidenbaums šitāds, Veidenbaums tāds; vai tad nepietiks mēles jums trīt?
2.Tāds1.
Piemēri«Vai! Mika jau nemaz nav kaķis. Ka-zi-ņa! Pavisam maza. Šitāda!»
- «Vai! Mika jau nemaz nav kaķis. Ka-zi-ņa! Pavisam maza. Šitāda!»
3.parasti izsaukuma teikumos Tāds2.
Piemēri«Nu šitādi cilvēki!» no Žoras šaujas ārā svēts sašutums.. «Ne mazākās humora izjūtas!»
- «Nu šitādi cilvēki!» no Žoras šaujas ārā svēts sašutums.. «Ne mazākās humora izjūtas!»
- «Ak šitāds tu esi!» Irma draudīgi pazibsnīja ar acīm uz Jāni. «Ak šitāds...» viņa nevarēja atrast vārdus, lai izteiktu, kāds tad īsti.
Avoti: 7-2. sējums