Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šiverēt
šiverēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
Šiverēties.
PiemēriTad viesu saradās vairāk, un Arnolds sāka šiverēt: te pa lodziņu iekliedza virtuvē: «Kotletes,» - te ar ūdens strūklu izšļāca glāzes, te iemērīja degvīnu..
  • Tad viesu saradās vairāk, un Arnolds sāka šiverēt: te pa lodziņu iekliedza virtuvē: «Kotletes,» - te ar ūdens strūklu izšļāca glāzes, te iemērīja degvīnu..
  • Vasarā pie krāsns vairāk nekā 40 grādu karstums. Un visu laiku jāšiverē, jādarbojas. Konditoram jābūt kustīgam kā ūdenszālei..
  • Arnolds pamodās no trokšņiem virtuvē. Kā tad - aizgulējies gan, tur jau šiverēja Lindas mamma.
Avoti: 7-2. sējums