šiverīgs
šiverīgs -ais; s. -a, -ā
šiverīgi apst., sar.
Rosīgs.
Piemēri«Briedītis jau laikam sāka man drusku uzticēties un «Atraitnī Jarlā» iedeva tādu šiverīgu fotogrāfu.»
- «Briedītis jau laikam sāka man drusku uzticēties un «Atraitnī Jarlā» iedeva tādu šiverīgu fotogrāfu.»
- Paklausot zvana skaņām, Lapiņa kaimiņu durvis atver tā pati šiverīgā sieva..
- «Puikas, sarauj labi šiverīgi!» Beizikis pārtraukumā bija mēģinājis pierunāt orķestrantus..
Avoti: 7-2. sējums