šmakstēt
šmakstēt parasti 3. pers., šmakst, pag. šmakstēja; intrans.
Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLūpas šmakst.
- Lūpas šmakst.
- Lai tiktu pie pupiem, [jēri] nometas ceļos. Strauji velkot zīdalu, šmakst mutes..
- pārn. Zem koka riteņiem šmakstēja dubļi..
Avoti: 7-2. sējums