šnabis
šnabis -bja, v.; sar.
Šņabis.
Piemēri..kad Vītelis pastūma viņai mēriņu pa rokai.., viņa iemeta šņabi kā ogu mutē.
- ..kad Vītelis pastūma viņai mēriņu pa rokai.., viņa iemeta šņabi kā ogu mutē.
- Riekstiņš kā pielipis pie krāsns, tā neesot atraujams nost. Viens pats izrijis visu atlikušo šņabi.
- Ja viņš tagad lūrētu caur pieri un smīnētu, Ģirtam šņabis droši vien ieskrietu aplamā rīklē.
Avoti: 7-2. sējums