šoks1
šoks -a, v.
1.fiziol. Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) – perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
PiemēriPrimārais šoks.
- Primārais šoks.
- Sekundārais šoks.
- Traumatiskais šoks.
- Spinālais šoks.
- Par šoku apzīmē smagu organisma vispārējo stāvokli, kurā centrālās nervu sistēmas pārkairinājuma dēļ ievērojami un progresējoši samazinās visas dzīvībai svarīgās funkcijas.
- Šoks ir viens no visbīstamākajiem sarežģījumiem pēc ievainojumiem, sasitumiem, smagām operācijām un plašiem apdegumiem.
- Ja cietušais ir šoka stāvoklī, viņa galva jānovieto zemāk par ķermeni un kājas jātur paceltā stāvoklī.
- sal. Olivers: Jūsu izskats, šīs greznas telpas, tas viss man nāca kā «šoks».
2.Spēcīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, ko izraisa kas pēkšņi, parasti negatīvi, iedarbīgs.
PiemēriMārtiņš: Es saprotu, ka tas ir iespaidīgs šoks uz daudziem gadiem. Tas vai samaitāt pat visu dzīvi - tādai kā tev. Un, ja nebūtu trāpījušies tie tūkstoši, tu, man liekas, nebūtu pat mēģinājusi izķepuroties.
- Mārtiņš: Es saprotu, ka tas ir iespaidīgs šoks uz daudziem gadiem. Tas vai samaitāt pat visu dzīvi - tādai kā tev. Un, ja nebūtu trāpījušies tie tūkstoši, tu, man liekas, nebūtu pat mēģinājusi izķepuroties.
- Profesors: Smaga lieta, es to atzīstu, bet tāpēc vēl pasaule neiet bojā. Jātiek pāri tikai pirmajam šokam.
Avoti: 7-2. sējums