Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šoneris
šoneris -ra, v.; jūrn.
Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
PiemēriŠoneris pārvadāja kokmateriālus no Hamburgas uz Liverpūli un pelnīja baltu naudu.
  • Šoneris pārvadāja kokmateriālus no Hamburgas uz Liverpūli un pelnīja baltu naudu.
  • ..dabūju stūrmaņa vietu uz.. piekrastes šonera.
  • Virs vectēva Friča gultas pie sienas karājās trīsmastu šonera attēls, kas mazliet atgādināja jūrskolas mācību kuģi.
Avoti: 7-2. sējums