Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šorītējs
šorītējs -ais; s. -a, -ā
Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Šārīta.
PiemēriVēroju [sarīkojumā], ka jaunavas acīs bija zudusi šorītējā domīgā izteiksme un tās atkal vizmoja pārgalvīgā priekā.
Avoti: 7-2. sējums