Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
šorītējs
šorītējs -ais; s. -a, -ā
Saistīts ar pašreizējo rītu, pašreizējās dienas rītu, tam raksturīgs. Šārīta.
PiemēriVēroju [sarīkojumā], ka jaunavas acīs bija zudusi šorītējā domīgā izteiksme un tās atkal vizmoja pārgalvīgā priekā.
  • Vēroju [sarīkojumā], ka jaunavas acīs bija zudusi šorītējā domīgā izteiksme un tās atkal vizmoja pārgalvīgā priekā.
  • Vārīgais zieds jau pamiris.. Šorītējais svaigums zudis, manāmas jau novītuma zīmes.
Avoti: 7-2. sējums