Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
švauksts
švauksts -a, v.; niev.
Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
Piemēri..dubultu nicinājuma devu saņēma dendijs dārgajā mētelī un zemi iebuktētajā velūra platmalē... «Švauksts! Āksts! Vecais pintiķis! ..» Lipsts viņam gudroja jaunus un jaunus nonicinājumus.
  • ..dubultu nicinājuma devu saņēma dendijs dārgajā mētelī un zemi iebuktētajā velūra platmalē... «Švauksts! Āksts! Vecais pintiķis! ..» Lipsts viņam gudroja jaunus un jaunus nonicinājumus.
  • ..Sproģis ar savu mežģīņkreklu un it sevišķi aizlienēto gredzenu.. pats sev likās lēts mazpilsētas.. švauksts.
Avoti: 7-2. sējums