šķautņains
šķautņains -ais; s. -a, -ā
šķautnaini apst.
1.Tāds, kam ir vairākas, daudzas šķautnes (2). Tāds, kura apveidā ir krasi lauztas līnijas.
PiemēriŠķautnains akmens.
- Šķautnains akmens.
- Šķautņaina arka.
- Šķautņamas Bauskas.
- Divi pusmūža cilvēki joprojām sēdēja pie galda, uz kura vientulīgi un garlaikodamās stāvēja sen atdzisusi tējkanna, šķautņainas biezā stikla glāzes..
- Katra [egļu] skuja ir šķautņains un rievains šķēps, kas mirdzēdams glabā zaļo dzīvību.
2.Tāds, kam ir raksturīgas, parasti spilgti izteiktas, pretrunīgas īpašības (par cilvēku, viņa psihi, raksturu, personību).
PiemēriŠķautnains raksturs.
- Šķautnains raksturs.
- Žanim Katlapam bija izdevies atrast pietiekami daudzveidīgus izteiksmes līdzekļus, lai iespējami vispusīgi atklātu Eseksa šķautnaino psihi..
2.1.Tāds, kurā izpaužas krasas pretrunas, sarežģījumi.
PiemēriŠķautnains dzejolis.
- Šķautnains dzejolis.
- Šķautnaini vārdi.
Avoti: 7-2. sējums