šķebināt
šķebināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja; intrans.
Izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu).
Piemēri«Negribas. Krējuma esmu tā atēdušies, ka šķebina.»
- «Negribas. Krējuma esmu tā atēdušies, ka šķebina.»
- Kādreiz iecienītā taukmaize šķita šķebinoša.
- Pliekanais un mīkstais lietus ūdens sāka šķebināt, bet viņi tomēr dzēra..
Stabili vārdu savienojumiŠķebināt dūšu (retāk sirdi).
- Šķebināt dūšu (retāk sirdi) sar. — Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
Avoti: 7-2. sējums