šķebīgs
šķebīgs -ais; s. -a, -ā
šķebīgi apst.
Tāds, kas šķebina.
Piemēri..Didzis pielika glāzi pie lūpām. Ielietais šķidrums oda neparasti, šķebīgi. Viņš pagaršoja - riebīgs. Nolika glāzi atpakaļ.
Stabili vārdu savienojumiŠķebīga (arī pliekana) dūša.
Avoti: 7-2. sējums