šķemba
šķemba -as, s.
1.Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
PiemēriRupjas šķembas.
- Rupjas šķembas.
- Smalkas šķembas.
- Šāviņa šķemba.
- Granīta šķemba.
- Dolomīta šķemba.
- Stikla šķemba.
- Koksnes šķemba.
- Saplēsta trauka šķembas.
- Šķembu betons.
- Šķembu ceļš.
- Visapkārt spindza lodes, te tur, te citur plīsa mīnas, un šķembas kaukdamas šķīda uz visām pusēm.
- Velosipēdam pārplīst riepa. Esmu uztriekusies uz akmens šķembas.
- Kaula šķembas [lūzuma gadījumā] var ievainot lielākus asinsvadus un radīt bīstamu asiņošanu, bet nerva bojājuma dēļ var iestāties paralīzes.
1.1.fiz. Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties.
Piemēri..urāna kodoliem daloties, rodas kā kodolu šķembas, tā arī dalīšanās un aizkavējušies neitroni.
- ..urāna kodoliem daloties, rodas kā kodolu šķembas, tā arī dalīšanās un aizkavējušies neitroni.
- Atomu var sadalīt kodolā un elektronos. Smago elementu kodoli dalās šķembās..
Avoti: 7-2. sējums