šņuksts
šņuksts -a, v.
Straujš, īslaicīgs kakla, sejas muskuļu sasprindzinājums (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko pavada samērā skaļa elpa, neartikulētas balss skaņas.
PiemēriSkaļi šņuksti.
- Skaļi šņuksti.
- Aprauts šņuksts.
- Olga raudāja; kāds mežonīgs žēlums žņaudza viņas sirdi; šņukstus apspiezdama, viņa raustījās savās elsās.
- Šņuksti kļuva arvien nevaldāmāki un pēc brītiņa izvērtās skaļā raudāšanā..
- Lasām, pārrunājam, pēkšņi klases klusumā dzirdami apslāpēti šņuksti. ..Arnītis pamāj ar galvu, bet dūrītes izmisīgi berzē acis..
- pārn. Viena vienīga zelta lāse Apses pelēkās skropstās, Un tad nokritīs arī tā, Viss nostās. Visi šņuksti un trīsas Notrūks no trauslā kāta.
Avoti: 7-2. sējums