Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ūdeņains
ūdeņains -ais; s. -a, -ā
ūdeņaini apst.
1.Tāds, kas satur samērā daudz ūdens (parasti par ēdienu). Tāds, kam ir pievienots nevēlami daudz ūdens un pārāk maz citu produktu, vielu.
PiemēriŪdeņains piens.
1.1.Tāds, kura liela daļa kūstot ir kļuvusi šķidra (par sniegu, ledu).
PiemēriAiz skolas logiem šalkdamas gāzās zemē palāses, un pa skārda jumtu šļūca ūdeņaina sniega blāķi.
1.2.Tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu).
Piemēri..laukstrādniekiem, melioratoriem, strādājot mitrās un ūdeņainās vietās, jālieto ūdensnecaurlaidīgs darba tērps un gumijas apavi..
2.Tāds, kas satur daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu (par organisma daļām, veidojumiem, vielu maisījumiem tajos).
PiemēriStublāji [slimajām kresēm] kļūst caurspīdīgi, mīksti, ūdeņaini.
2.1.Tāds, kas satur pārmērīgi daudz ūdens vai tam (pēc krāsas, konsistences u. tml.) līdzīgu šķidru vielu un par maz citu cilvēkam vēlamu vielu (par augu daļām, parasti augļiem).
PiemēriZilenes sen pārgatavojušās un kļuvušas pārlieku saldas un ūdeņainas.
3.Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
Piemēri..viņš vēroja braucamo ceļu ar savām ūdeņainajām, krāsu zaudējušām acīm..
3.1.Blāvs, nespodrs (par krāsu, tās toni).
PiemēriAtnāca decembris ar pirmo salu, ar atkusni, ar lietu un sniegu. Lauki un pļavas mainīja savu krāsu ik dienas, drīz mezdamies balti, drīz ūdeņaini, bet visvairāk rudens pelēki.
Avoti: 8. sējums