žvinkstēt
žvinkstēt parasti 3. pers., žvinkst, pag. žvinkstēja; intrans.
Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriŽvinkstēdamas satrūka telefona stieples, pāris stabu nogāzās..
- Žvinkstēdamas satrūka telefona stieples, pāris stabu nogāzās..
- ..spainis žvinkstēdams aizripo..
- Puiši, lūk, izkaptīm žvinkstot, vālos gāž zāles un ziedus..
- ..sānos sāka durt kā ar neasu naglu, ausīs žvinkstēja, gar acīm tumsā reizēm nemirgoja zaļgandzelteni raibumi, dvaša rāvās ciet.
Stabili vārdu savienojumi
- Ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) — Saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
Avoti: 8. sējums