Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žviukt
žviukt izsauk.; parasti savienojumā «žviukt, žvaukt»
Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
PiemēriBrempelis: Tu jau zini, kad es ķēros pie kādas lietas, tad iet ātri - žviukt, žvaukt un gatavs!
Avoti: 8. sējums