žūpot
žūpot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Pastāvīgi un pārmērīgi lietot alkoholiskus dzērienus.
PiemēriKad skroderis iesāka, tad žūpoja caurām dienām, dažreiz pa naktīm palikdams gulēt turpat krogā.
- Kad skroderis iesāka, tad žūpoja caurām dienām, dažreiz pa naktīm palikdams gulēt turpat krogā.
- «Tēvs senāk vēl bija kaut cik pēc cilvēka. Tagad viņš žūpo...»
- «Pēdējā kara gadā viņš palaidās dzeršanā, gandrīz katru nakti žūpoja kopā ar draugiem.»
1.1.sar. Dzert alkoholiskus dzērienus.
PiemēriViņa [krodzinieka] dusmām bija divēji iemesli: jaukā laikā neviens negribēja žūpot, un, otrkārt, viņš tomēr te bija piesiets..
- Viņa [krodzinieka] dusmām bija divēji iemesli: jaukā laikā neviens negribēja žūpot, un, otrkārt, viņš tomēr te bija piesiets..
- Nevajadzētu nemaz daudz pūļu, lai noliegtu ekskursantiem žūpot pie ugunskuriem mežos un zaļumos..
Avoti: 8. sējums