ābece
ābece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Mācību grāmata lasīšanas apgūšanai. Pirmmācības grāmata.
PiemēriBilžu ābece.
- Bilžu ābece.
- Viņa apsolīja atnest savu veco ābeci un man ierādīt [lasīšanu]. Tā bija veca gaiļa ābece, lai gan nebija vairs ne gaiļa, ne pirmās lapas.
Stabili vārdu savienojumiGaiļa ābece. Ķīniešu ābece. Mācīties ābeci.
- Gaiļa ābece — Ābece ar gaiļa attēlu uz vāka.
- Ķīniešu ābece idioma — Saka par ko grūti saprotamu.
- Mācīties ābeci — Mācīties lasīt.
- Morzes ābece — Morzes sistēmas telegrāfa zīmju kopums. Morzes alfabēts.
2.Paši pirmsākumi, pamati kādā nozarē vai kādā atsevišķā jautājumā.
PiemēriŠīs ir viņu [tenisistu] pirmās nodarbības. Trenere sāk no ābeces: parāda, kā jātur rakete, māca kāju kustības spēlē..
- Šīs ir viņu [tenisistu] pirmās nodarbības. Trenere sāk no ābeces: parāda, kā jātur rakete, māca kāju kustības spēlē..
- Aktieris prot labi atsegt domu gaitu un pietiekami skaidri iezīmēt attiecības pret saviem partneriem. Tā gan ir aktieru meistarības ābece, kas būtu jāpārvalda katram aktieru fakultātes beidzējam.
Stabili vārdu savienojumiĀbeces gudrība. Ābeces patiesība.
- Ābeces gudrība — Ļoti vienkārša, elementāra gudrība (ko kāds pauž).
- Ābeces patiesība — Neapšaubāma, nenoliedzama patiesība, kas neprasa pierādījumu.
Avoti: 1. sējums