Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ādainis
ādainis -ņa, v.
niev. Vājš, vecs, nodzīts zirgs.
PiemēriKo tad palīdz, ja rati spīd un loks laistās, bet ilksīs iesliets ādainis un tas klibo?
Avoti: 1. sējums