ālēties
ālēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; intrans.
1.Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši.
Piemēri..vecais Ronis pa dzīvokli ālējās, kā pusi prāta pazaudējis. Kad izgāja veikalā un lādējās tur, dēla sunīšanu istabā turpināja māte..
- ..vecais Ronis pa dzīvokli ālējās, kā pusi prāta pazaudējis. Kad izgāja veikalā un lādējās tur, dēla sunīšanu istabā turpināja māte..
- Pēkšņi Gulbiene sāka gaudot, augstu kā vilku māte pacēlusi balsi. "Ko nu ālējies," Gulbis iebilda "Kaimiņi klausās, domā nezin ko."
- "Vai tad man kas kait?" es jautāju vājā balsī. Māte pasmaidīja. "Viņš vēl prasa. Ālējās kā negudrs. Lēca laukā no gultas, gribēja skriet augšā gar sienu, muldēja kaut ko.."
1.1.Prieka, enerģijas pārpilnībā izturēties, skaļi un neapvaldīti.
Piemēri"Nu, maršēsim kopsolī!" iesaucās Mirdza, atlaizdama Ērika elkoni. "Tā: viens, divi!.." viņa spēra garus soļus, bet Ēriks apstājās un ļāva Mirdzai ālēties vienai pašai.
- "Nu, maršēsim kopsolī!" iesaucās Mirdza, atlaizdama Ērika elkoni. "Tā: viens, divi!.." viņa spēra garus soļus, bet Ēriks apstājās un ļāva Mirdzai ālēties vienai pašai.
- Bet ko viņš varēja darīt, ka prāts tam nesas uz vieglprātībām?.. Gribējās ālēties un vienam pašam visu pasauli piekliegt.
Avoti: 1. sējums