Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
algādzis
algādzis -dža, v.
algādze -es, dsk. ģen. -džu, s.; neakt.
1.Strādnieks (muižā, zemnieka saimniecībā), kas strādā par dienas, nedēļas vai mēneša algu.
PiemēriSalīgt algādzi.
2.Algotnis2.
PiemēriRunāja, ka citos novados pulcējoties apbruņoti kungu kārtas ļaudis.. Netrūkstot arī kungiem uzticamu sulaiņu, suņu piķieru un citu baronu algādžu, kas turoties kungu pusē.
Avoti: 1. sējums