algādzis
algādzis -dža, v.
algādze -es, dsk. ģen. -džu, s.; neakt.
1.Strādnieks (muižā, zemnieka saimniecībā), kas strādā par dienas, nedēļas vai mēneša algu.
PiemēriSalīgt algādzi.
- Salīgt algādzi.
- Pieņemt algādzi.
- Kļūt par algādzi.
- Kā dienas strādnieks un algādzis Kaija iet savā darbā. Algādzim jāraugās, kā viņu lai mazāk izdzen, kā viņš savu dienu lai vieglāk palaiž.
- ..kur četriem cilvēkiem jāgādā par apģērbu, tur pastāvīgi nevar būt pie lauka darba, labi, ja pa vislielāko darba laiku tai atlika vaļas iet par algādzi, par dienas strādnieci.
- Kas tad algādzim par bēdu, kad tik diena vakarā.
2.Algotnis2.
PiemēriRunāja, ka citos novados pulcējoties apbruņoti kungu kārtas ļaudis.. Netrūkstot arī kungiem uzticamu sulaiņu, suņu piķieru un citu baronu algādžu, kas turoties kungu pusē.
- Runāja, ka citos novados pulcējoties apbruņoti kungu kārtas ļaudis.. Netrūkstot arī kungiem uzticamu sulaiņu, suņu piķieru un citu baronu algādžu, kas turoties kungu pusē.
- Kad Savienības tautu armija.. iznīcināja pasaulē hitleriešu un to algādžu ordas, mēs atgriezāmies galīgi sagrautā un izpostītā dzimtenē.
Avoti: 1. sējums