Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
algotnis
algotnis -ņa, v.
1.Profesionāls karavīrs, kas kalpo tam, kurš vairāk maksā.
PiemēriAlgotņu armija.
  • Algotņu armija.
  • Muižnieku algotie stražņiki un kazaki uzbruka ļaudīm un visur meklēja nemierniekus. Bet jaunieši apvienojās pulciņos un uzsāka cīņu ar muižnieku algotņiem, kas siroja apkārt laupīdami un slepkavodami.
  • ..labprātīgi neviens varmāka, neviens bagātnieks nepadodas, miljardieri, koloniju budži raida cīņā visus savus algotņus un spiegus..
  • 1961. gada aprīlī, kad ASV imperiālistu algotņi iebruka Kubā, Brazīlijas pilsētās sākās progresīvo spēku masveida demonstrācijas.
2.niev. Cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ.
Piemēri..[rakstnieks] māca neatlaidīgu modrību, kas nedrīkst atslābt ne mirkli, lai mazāk posta pagūtu nodarīt nodevēji un spiegi, imperiālistu algotņi.
  • ..[rakstnieks] māca neatlaidīgu modrību, kas nedrīkst atslābt ne mirkli, lai mazāk posta pagūtu nodarīt nodevēji un spiegi, imperiālistu algotņi.
  • ..baņķieru algotņi ar vislielāko cinismu un nežēlību turpināja.. asiņainās tradīcijas.
  • ..sacelšanās armija.. sagrāva moderni bruņotos kontrrevolucionāru algotņus..
Avoti: 1. sējums