Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
āmurs
āmurs -a, v.
1.Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
PiemēriKoka āmurs.
Stabili vārdu savienojumi(Iedot) kā ar āmuru (pa galvu, arī pa pieri).
1.1.Ierīce trieciena izdarīšanai.
PiemēriPneimatiskais āmurs.
Avoti: 1. sējums