Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
āmurs
āmurs -a, v.
1.Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
PiemēriKoka āmurs.
Stabili vārdu savienojumi(Iedot) kā ar āmuru (pa galvu, arī pa pieri).
1.1.Ierīce trieciena izdarīšanai.
PiemēriPneimatiskais āmurs.
Avoti: 1. sējums