āmurs
āmurs -a, v.
1.Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
PiemēriKoka āmurs.
- Koka āmurs.
- Galdnieka āmurs.
- Kurpnieka āmurs.
- Ogļu atskaldāmais āmurs.
- Gaļas āmurs.
- Āmura kāts.
- Iesist naglu ar āmuru.
- ..[kalējs] kala kvēlošu dzelzsgabalu. Āmuram krītot, lielas, apaļas dzirksteles kā ogles bira ūdenī.
- Gan ar laužamām stangām, kaltiem, gan āmuriem vīri kapāja biezos akmeņu slāņus..
Stabili vārdu savienojumi(Iedot) kā ar āmuru (pa galvu, arī pa pieri).
- (Iedot) kā ar āmuru (pa galvu, arī pa pieri) idioma — Tieši, nekautrējoties, arī skarbi, asi pateikt.
- (No)nākt zem āmura idioma — novec. Tikt pārdotam ūtrupē.
- Iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) idioma — Pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
1.1.Ierīce trieciena izdarīšanai.
PiemēriPneimatiskais āmurs.
- Pneimatiskais āmurs.
- Iedarbināt tvaika āmuru.
- Tur milzīgi mehanizētie āmuri dzen zemē varenus, ķīmiskām vielām piesātinātus pāļus..
Avoti: 1. sējums