ārišķība
ārišķība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → ārišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..[dzejnieks] nemīl pozēt, sveša viņam arī katra ārišķība.
2.parasti dsk. Ārēji efekti, pārspīlējumi.
PiemēriCeplis [fabrikants] no biroja gāja kājām uz māju.. Tagad viņā bija atmodies saprātīgs veikalnieks, kam par lepnību un ārišķībām nav nekādas daļas.
Avoti: 1. sējums