aristokrātija
aristokrātija -as, s.; parasti vsk.
1.Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis (antagonistisku šķiru sabiedrībā). Dižciltīgie, augstmaņi.
PiemēriAristokrātijas privilēģijas.
1.1.pārn. Šķiras, sociālas vai sabiedriskas grupas privileģētā daļa.
Piemēri..noteikti nosakāma.. lugas personāžu izcelsme. Tie pieder pie latviešu sabiedrības virsotnēm, finansu aristokrātijas, mantīgās buržuāzijas.
Stabili vārdu savienojumiStrādnieku aristokrātija.
2.vēst. Valsts iekārta, kurā vara pieder dižciltīgajām dzimtām.
PiemēriSpartas aristokrātija.
Avoti: 1. sējums