Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
āzēt
āzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Muļķot, izjokot (kādu).
PiemēriViņa atcerējās sava vīra, arī audēja, stāstu, kā vecākie strādnieki āzējuši kādu jauno.. Tam katru rītu atspole lēkusi ārā .... visa vaina bija viena pati maza skrūvīte, ko šņabja [degvīna] kārotāji katru rītu atgrieza vaļā.
1.1.Smieties, zoboties (par kādu).
Piemēri«Ir arī tādi [karavīri], kas nesmēķē.. Daži tabakas vietā pieprasījuši konfektes, bet smēķētāji šos āzē, un tāpēc atteikušies.»
Avoti: 1. sējums