azimuts
azimuts -a, v.; parasti vsk.
1.astr. Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
2.ģeod. Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
Piemēri..jaunie tūristi.. noteica azimutu braucienam uz pilsētu pie Elbas.
- ..jaunie tūristi.. noteica azimutu braucienam uz pilsētu pie Elbas.
- Te [mežā] pēc dotā azimuta Zigim bija jāatrod vētras nolauztā egle.
- Pēc brokastīm sākās pirmās sacensības pārgājienā. Ejot pēc azimuta, katra komanda centās visātrāk nokļūt norādītajā vietā.
Stabili vārdu savienojumiIet pēc azimuta. Magnētiskais azimuts.
- Iet pēc azimuta — Iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
- Magnētiskais azimuts — Leņķis starp vietas magnētiskā meridiāna plakni un jebkuru virzienu.
Avoti: 1. sējums