Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
azimuts
azimuts -a, v.; parasti vsk.
1.astr. Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
2.ģeod. Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
Piemēri..jaunie tūristi.. noteica azimutu braucienam uz pilsētu pie Elbas.
Stabili vārdu savienojumiIet pēc azimuta. Magnētiskais azimuts.
Avoti: 1. sējums