čīgāt
čīgāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.; sar.
1.Slikti, arī apnicīgi spēlēt (parasti lociņinstrumentu).
PiemēriKroga priekšā stāvēja vecs muzikants, zvaniķa skolas biedrs, un, vijoli čīgādams, aicināja baznīcēnus..
1.1.intrans.
PiemēriNo kaimiņu Jankas es pret lidmodeli iemainīju saplēstu vijoli, to rūpīgi salīmēju un pēc nedēļas jau pratu itin veikli čīgāt.
1.2.Slikti atskaņot (skaņdarbu).
PiemēriPieiet pie muzikantiem.. un saka: «Beidziet čīgāt tos gaudu gabalus..»
Avoti: 2. sējums