čīkstīgs
čīkstīgs -ais; s. -a, -ā
čīkstīgi apst.
1.sar. Tāds, kas bieži žēlojas, gaužas. Arī raudulīgs.
PiemēriTas bija mātes mīļais dēls, čīkstīgs un skaudīgs kā tēvs... Puika bija uzķēris, ka slimu žēlo vairāk.., tāpēc viņš arvien sūdzējās par galvas un vēdera sāpēm.
2.reti Tāds, kas čīkst (1).
PiemēriViens zābaks iečīkstas. Ak, kā viņi kādreiz bija smējušies par kādu citu cilvēku un viņa čīkstīgajiem apaviem!
Avoti: 2. sējums