čīkstulis
čīkstulis -ļa, v.
čīkstule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.; niev.
Cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas. Arī cilvēks, kas bieži raud.
PiemēriSlimā saimniece.. žēlīgi nopūtās: jā, jā! Nopūtu Osiene nedzirdēja, bet to galvas locījumu redzēja arī neskatīdamās. Tāda sprāgoņa un čīkstule, kas viņu te aicināja žēlot!
Avoti: 2. sējums