čabināt
čabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čab.
PiemēriZirgs čabināja silē auzas, grābdams uz priekšu pastieptajām lūpām..
- Zirgs čabināja silē auzas, grābdams uz priekšu pastieptajām lūpām..
- ..dzestrais nakts vējš rotaļādamies nebeidza čabināt rudenīgās lapas.
- Pāri visam pagalmam stiepa zemus zarus.. ozols. Tas nepārtraukti čabināja lapas.
1.1.intrans.
PiemēriViņējā [kūts] stūrī aizgaldā čabināja aitas.
- Viņējā [kūts] stūrī aizgaldā čabināja aitas.
- ..ārā aiz loga šalca koki un čabināja lietus.
- Vējiņš lapās čabina klusi..
1.2.intrans.; pārn.; sar. Pļāpāt.
PiemēriTā čabina dēlu māte ar to meitu māmuliņu.
- Tā čabina dēlu māte ar to meitu māmuliņu.
Avoti: 2. sējums