čaboņa
čaboņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → čabēt.
PiemēriPēkšņi uznākušajā klusumā bija dzirdama satrauktā strādnieku elpa, sausā siena čaboņa un īsi klaudzieni, dakšām vai grābekļiem saskaroties.
- Pēkšņi uznākušajā klusumā bija dzirdama satrauktā strādnieku elpa, sausā siena čaboņa un īsi klaudzieni, dakšām vai grābekļiem saskaroties.
- Liegs vējiņš pārskrēja pār ābeļu lapām un izgaisa plašumos, atstādams aiz sevis vieglu čaboņu.
- Lietus čaboņa vecajās dārza ābelēs pieņemas.
Avoti: 2. sējums