Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
čaboņa
čaboņa -as, s.; parasti vsk.
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → čabēt.
PiemēriPēkšņi uznākušajā klusumā bija dzirdama satrauktā strādnieku elpa, sausā siena čaboņa un īsi klaudzieni, dakšām vai grābekļiem saskaroties.
Avoti: 2. sējums